Šonakt aiz bezdarības pārskatiju savu miniblogu. Ierakstā kur es teicu ka novaskoju mammas mašīnu pieversu uzmanību 1 komentaram kuar autoru neminēšu. Viā atbildē bija rakstīts-"Cik ta naudas dabūji?" Jā es saprotu naudu  gribas visiem nu bet prasīt no ģimenes? Jā mēs visi prasam naudu tam un sham nu bet ne jau par vienkāršu darbu ko var izdarīt parisdesmit minūšu laikā. Tas taču nav grūti aiziet un izdarīt nieka darbiņu. Jā es saprotu citreiz neko pilnībā nekā negribas darīt un vienkārši gribas atpūsties. Bet padomajat arī par vecakiem kuri pēc grūtas darba dienas atnāk mājas un ierauga piemēram ilnu izlietni ar traukiem. Bet vai tad mums nav laika "atlipt" no datora un aiziet izmazgāt pāris šķīvjus. Kādreiz es domāju ka strādat nav grūti un vecāk vienkarši izliekas noguruši lai tik es izdāritu kaut ko viņu vietā. Tā es domaju līdz pats nesaku strādāt un sapratu cik smagi tas ir. Nostrādāt kā "zirgam" un tad atnākt mājās, bet ur tevi gaida vēl kaudze darbu. Nemaz tik viegli nebija kā likās. Un pie tam viņi taču mūs ir audzinājuši, apģērbuši un pabarojuši. Tā ka vajag arī aizdomāties par viņiem...